Search results for "Vispārējie tiesību principi"
showing 6 items of 6 documents
No labas ticības principa izrietošie līguma blakuspienākumi
2022
Civillikuma 1.pants noteic, ka: “Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības”. Desmitiem tūkstošu spriedumu, kuros ietvertas atsauces uz šo pantu liecina par tā plašo atpazīstamību, tomēr gan tiesu praksē, gan tiesību doktrīnā joprojām pastāv neskaidrības par šī panta nozīmi. Autors analizēs un sniegs argumentētas atbildes uz šādiem problēmjautājumiem: 1) vai Civillikuma 1.pants ir uzskatāms tikai par rakstītu tiesību normu, vai arī tas ir nerakstītas tiesību normas atspoguļojums; 2) vai šajā pantā aprakstītais princips ir attiecināms tikai uz civiltiesībām; 3) kāds ir šī principa saturs, kodols, vēsturiskā attīstība, un kāda ir tā izpratne citu valstu tiesībās; 4) kādi ir …
Politika un tiesības: Tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība
2012
Izdevumā publicēti Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā „Tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība” (LU Juridiskā fakultāte, 2011. gada 25. oktobris, Rīga, Raiņa bulvāris 19) nolasītie referāti.
Cilvēka cieņas kā vispārējā tiesību principa piemērošanas metodoloģija Satversmes tiesas procesā
2022
Bakalaura darba nosaukums: “Cilvēka cieņa kā vispārējā tiesību principa piemērošanas metodoloģija Satversmes tiesas procesā”. Bakalaura mērķis ir: aplūkot cilvēka cieņu kā vispārējo tiesību principu un kā tā tiek piemērota Satversmes tiesā. Galvenais secinājums, kas izdarīts darba ietvaros, ka clvēka cieņa, balstoties uz tās saistību ar pamatnormu, proti, to, ka tā izreit no pamatnormas, kā arī to, ka pēc sava satura tā izteic Latvijas tiesiskās sistēmas augstāko vērtību - cilvēku - tā ir uzskatāma par vispārējo tiesību principu, kā arī Cilvēka cieņa kā vispārējs tiesību princips kalpo tikai par ārējā normatīvā tiesību akta materiālās satversmības pārbaudes mērauklu, jo cilvēka cieņa nenosa…
Materiālā kultūras mantojuma tiesību principi un ar tiem saistītā problemātika Latvijā
2018
Darbā ietverta vispārīga informācija par to, kā tiek izstrādāta vērtēšanas prizma, lai noteiktu, kas uzskatāms par tiesību principu kultūras mantojuma tiesībās. Papildus darbā apskatīti kultūras mantojuma vispārīgie principi – principi, kas ļauj identificēt kādu objektu, vietu vai paradumu par kultūras mantojumu. Tādējādi tiek sniegta arī jauna definīcija, kas uzskatāms par kultūras mantojumu, norādot, kāpēc šāda definīcija ir nepieciešama. Darbā papildus tiek noskaidroti speciālie tiesību principi materiālā kultūras mantojuma tiesībās, tas ir, divi būtiski speciāli tiesību principi, kas prioritāri ir attiecināmi tikai uz materiālā kultūras mantojuma tiesībām, jo vispirms skar tieši šo jomu…
Tiesiskuma un likuma ievērošanas principa kolīzija demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā
2018
Mūsdienās viena no neatņemamām demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas sastāvdaļām ir vispārējie tiesību principi. Tā kā vispārējie tiesību principi visi ir vienlīdz juridiski nozīmīgi, nevar izvairīties no situācijas, kad tiesību normu piemērotājiem rodas jautājums – kā taisnīgi, precīzi un juridiski korekti izšķirt strīdu tur, kur savstarpēji kolidē vienlīdz juridiski nozīmīgi vispārējie - tiesiskuma un likuma ievērošanas – tiesību principi. Darbā apkopoti dažādu valsts tiesību doktrīnu un tiesību zinātnieku atziņas attiecībā uz darbā apskatāmo principu saturu un to vietu demokrātiskas valsts tiesiskajā sistēmā, kā arī vispārējo tiesību principu kolīzijas risināšanas metodes.…
Vispārējā tiesību principa atvasināšana Satversmes tiesas judikatūrā Imanuela Kanta sintētisko un analītisko spriedumu nošķīruma kontekstā
2022
Šajā bakalaura darbā tiek analizēta vispārējo tiesību principu atvasināšana no pamatnormas Satversmes tiesas judikatūrā. Analīze tiek veikta, kā metodoloģisku instrumentu izmantojot Imanuela Kanta nošķīrumu starp sintētiskiem un analītiskiem spriedumiem. Izpētes rezultātā tiek secināts, ka Satversmes tiesas nolēmumi izmaina pamatnormas jēdzienu tiktāl, ciktāl šie nolēmumi netiek skatīti kā jaunas tiesiskās realitātes konstituēšana, un ka šī transformācija ir vērtējama pozitīvi, jo tā kalpo kā atsvars un risinājums iespējamībai, ka pamatnormas sākotnēji iedibinātajā sistēmā iemīt trūkumi vai pretrunas.